Hold Me Close When It Comes:

Dace Volfa, Mūzikas Saule:
“Savā trešajā albumā Goran Gora atgriezies pie vienkāršības, kas valdīja viņa pašā pirmajā ierakstā – 2006.gadā vinila platītē izdotajā EP 2 hands/4 songs, taču nu jau ar piecos gados uzkrātu pieredzi un meistarību. Atteicies no eksperimentiem ar elektroniku, kā arī no mūziķu grupas, ar kuru kopā ierakstīja gan JetLag, gan Mystyrys Yrs, tagad Goran Gora paļaujas vien uz savu balsi, ģitāru un klavierēm, vien dažviet papildinot dziesmas ar pavadošajiem vokāliem un perkusijām, bet instrumentālajā ievadkompozīcijā pieacinot pūtēju ansambli. Tomēr pieticība nebūt nepadara ierakstu vienmuļu, jo Goran Gora melodiķa talants jau nekur nav zudis, pie tam kopā ar skaņu režisoru Krišjāni Geidānu viņš krietni izspēlējies ar ierakstu telpas akustiskajām iespējām.
Izpildījums: 4,5 (5)
Baudījums: 5 (5)

Toms Treibergs, Teātra kritiķis:
Jāņa ģitārspēles tehnika ir pilnveidojusies vēl vairāk, sasniedzot teju flamenko temperamentu. Patīkama ir pūšaminstrumentu parādīšanās dziesmā Counterfeit. Vispārējās līnijās var just, ka Goran Gora ir atslābis pēc neapšaubāmi spožās parādīšanās. Ar jauno veikumu viņš dalās, itin kā mēs sēdētu kādas mazpilsētas kafejnīcā, kamēr ārā līst, un pie tam vēl būtu nokavējuši pēdējo autobusu uz lielpilsētu. Salīdzinot ar iepriekšējo albumu, šis ir krietni akustiskāks un “dzīvāks”, tāpēc arī emocionāli rezignētāks, bet jauna cilvēka kliedziens pēc lēnām atbildēm ātrā pasaulē taču ir Jāņa Holšteina trumpis! Tiesa gan, mākslā jāpastāv arī pārejas posmiem, un šis nenoliedzami ir šī posma produkts. Un tomēr kaut kā nedaudz garlaicīgi…
Izpildījums: 4 (5)
Baudījums: 3 (5)

Uldis Rudaks, Mūzikas žurnālists
Laiks iet, un Jānis Holšteins jeb Goran Gora vairs nebūt nav uzskatāms par jaunu, bet jau pietiekami pieredzējušu dziesminieku, jo šis ir viņa trešais albums, un tāpēc klausītājs jau zina, ko no tā var gaidīt. Pēc elektroniskiem eksperimentiem savos koncertos, kas tos padarīja par dzīvajā spēlētām diskotēkām, dziesminieks ir atgriezies pie akustiskā skanējuma, kas viņam piestāv vislabāk, jo trokšņošana nav tik liela māksla kā spēt cilvēkiem likt apsēsties un ieklausīties tavās dziesmās, pat ja tās dzridi pirmo reizi un varbūt otrreiz vairs pēc tām neilgosies, bet reizēm šī viena sastapšanās vismaz zemapziņā atstāj kaut kādus nospiedumus, un neredzamās uzburto ainavu fotogrāfijas mūs pavada visa turpmākā mūža garumā, pat ja to neapzināmies. Līdzīgi kā tas noticis ar Rolandu Ūdri no The Hobos, iesaistīšanās citos projektos arī Jānim “uzlauzusi” spēju ne vien sacerēt, bet arī atzīt par savējo dziesmu latviešu valodā – albums izskan ar “Stiprinieku”, savukārt Giant Revolver atklāj līdz šim nedzirdētas Jāņa vokālās spējas.
Izpildījums: 4 (5)
Baudījums: 4 (5)

Bjorn Hansell, www.bjornhansell.com:
(…) he brought his classic singer-songwriter style to another level by using evident live setups and authentic settings for the recording. The album sounds very much alive in a way that many songwriters seem have lost track of nowdays.

Leave a Reply