2013

Visiem, kuri šo lasa

2012.gads ir bijis pamatīga izturības pārbaude. Gan man, gan jums. Pārbaudot mūsu vājības, klātbūtni procesiem, kas notiek ap mums un pārbaudot mūsu piederību gan ģimenēm, gan tam, ko saucam par sabiedrību.

Manuprāt, tas nav nejauši, jo tieši klātbūtne it visā, ko darām ir pirmais noteikums tam, lai viss izdotos. Jo tikai neitralitāte attiecībās, paviršība un izlikšanās, ka tas, kas notiek ar citiem, nenotiek ar mums, ir pirmā pazīme, ka mūsos kaut kā trūkst. Cilvēcības, līdzjūtības, izpratnes.

Es ļoti gribētu 2013.gadā komunicēt ar klātesošu sabiedrību. Tādu, kas neskaita Youtube skatījumu skaitu, lai izvērtētu vai dziesma ir gana laba. Tādu, kas nedala pārējos kategorijās “neskar mani, tādat – neeksistē” vai “patīk, tātad – mīlu”. Tādu, kas seko līdzi virzībai, kādā mēs – sabiedrība – dodamies. Tādu, kas jūt līdzi tiem, kuriem tiek nodarīts pāri, nevis izliekas, ka tas viņu neskar. Tādu, kam rūp apkārtējie.

Es, piemēram, mīlu grupas “Ewert And Two Dragons” panākumus. Lai arī man balti skauž, bet es esmu neizsakāmi lepns par saviem mīļajiem igauņu brāļiem, kuri sasniedz savus mērķus. Un tas spārno panākumiem arī mani. Un es apbrīnoju Gacho spēju uzrunāt publiku. Arī par to man ir balta skaudība, jo es, iespējams, nemāku tā “sakurināt” publiku, bet tas nemaina to, ka es ļoti augstu vērtēju viņa atdevi un ieguldījumu savā darbā. Un šis ir tas brīdis, kad es nerunāju par Gacho. Es runāju par katru no mums. Par mūsu katra atdevi. Pirmkārt, dzīvei. Darbam un mīlestībai pret savu darbu. Un es ļoti gribētu 2013.gadā komunicēt ar sabiedrību, kas mīl savu darbu. Mīl savu dzīvi un mīl savus tuvākos. Jo nekas šeit nav nejaušs. Un visi šeit ir laicīgi. Tāpēc – es novēlu Jums visiem – īstenot savus sapņus, pašrealizēties, cienīt vienam otru un palīdzēt otram sasniegt viņa sapņus, ja tas ir jūsu varā. Jo citādāk – vienam dzīvot ir ļoti vientuļi.

Es mīlu dzīvi. Un ceru, ka to darāt arī jūs.
Lai mums visiem skaists 2013.gads.

Jūsu,
Gorans

P.S. Nē, es neesmu partijā “Par skaistu Latviju”, necenšos nevienu mācīt un nemaz to nemāku. Es gluži vienkārši novērtēju iespēju, kas man ir dota – Dzīvot un Vēstīt.

Leave a Reply